-
1 развестись с женой
šķirties no sievas -
2 разойтись с женой
šķirties no sievas -
3 распроститься с мечтой
šķirties no sapņa -
4 расстаться навсегда
šķirties uz mūžu -
5 расстаться с любимыми книгами
šķirties no mīļajām grāmatām -
6 расстаться с родиной
šķirties no dzimtenes -
7 развестись
v1) gener. izšķirties (par viru un sievu) (о муже и жене), saviesties, šķirties (no kā) (par laulātiem)2) colloq. savairoties, savaisloties* * *izšķīst, izkust; šķirties, izšķirties; ieviesties, saviesties, savaisloties, savairoties -
8 разлучаться
-
9 разойтись
v1) gener. izmainīties (ceļā), atnākt valā (piem., par vīli), diverģēt (о явлении дивергенции), izklīst, nesaskanēt, šķirties (no kā) (par ceļiem)2) colloq. izkust, izmīties ceļā* * *izklīst; izšķīst, izkust; tikt izpārdotam, tikt izlietotam, izbeigties; diverģēt, sazaroties, izklīst, sadalīties; izplatīties; ceļā izmainīties; šķirties, izšķirties; nepiekrist, nesakrist, nesaskanēt, dalīties; pašķirties; atirt, izirt; iestaigāties, sākt braukt ātri, ieskrieties; pieņemties [spēkā], sākt trakot; sākt ārdīties, iekarst, sākt trakot -
10 расстаться
-
11 спориться
v1) gener. veikties2) colloq. šķirties (veikties), padoties (par darbu), sekties, vesties* * *sekmēties, šķirties, vesties, veikties, padoties -
12 открываться
v1) gener. atdarīties (atvērties), atklāties, atnākt valā (par somu, portfeli, rāvējslēdzēju), atplesties (широко - напр., о глазах, пасти), atsprāgt vaļā (рывком), attaisīties, atvērties, uzšķirties, vērties vaļā2) liter. pavērties (atvērties)* * *at-vāzties, atslēgties, atšķirties, plesties vaļā, šķirties vaļā, vāzties vaļā, slēgties vaļā, atvērties, vērties vaļā, izplesties, taisīties vaļā, atdarīties, attaisīties; vērties vaļā, atvērties; būt attaisāms, būt [at]verams -
13 разводиться
v1) gener. izšķirties (par viru un sievu) (о муже и жене), saviesties, šķirties (no kā) (par laulātiem)2) colloq. savairoties, savaisloties* * *šķīst, izkust, kust, izšķīst -
14 развёртываться
vgener. izvērsties, attīties, iztīstīties, iztīties, vērsties plašumā* * *atritināties, atvīstīties, iztīstīties, tīstīties ārā, tīstīties vaļā, vīstīties ārā, vīstīties vaļā, tīties ārā, izvīstīties, ritināties vaļā, iztīties, tīties vaļā, attīties; šķirties vaļā, vērties vaļā, atšķirties, atvērties; vērsties plašumā, izvērsties; atgriezties [vaļā], griezties vaļā, skrūvēties vaļā, atskrūvēties; būt izklājamam -
15 разжениться
izšķirties, šķirties -
16 разлучиться
-
17 разъединиться
-
18 распроститься
-
19 расходиться
v1) gener. izmainīties (ceļā), atnākt valā (piem., par vīli), diverģēt (о явлении дивергенции), izklīst, nesaskanēt, šķirties (no kā) (par ceļiem)2) colloq. izkust* * *pierast pie iešanas, pierast pie staigāšanas; šķīst, kust, izšķīst, izkust; pasākt staigāt [šurp un turp]; sākt ārdīties, sākt trakot, iekarst; sazaroties; atšķirties; nesakrist; izkliedēties -
20 скончаться
vgener. nomirt* * *izbeigties, nobeigties; beigt dzīvi, beigt savas gaitas, beigt savas mūža dienas, nomirt, šķirties, aiziet
- 1
- 2
См. также в других словарях:
išsiplėsena — išsiplė̃sena sf. (1) 1. P išsiplėtimas, padidėjimas: Nebėra kitos skirties, kuri bebūtum teip maininga, kas prigul pri skaitliaus ir išsiplėsenos galūnių P. 2. nutukimas: Kas buvo par išsiplė̃sena motriškos, o kad liga prispėjo – supliuško Šts. 3 … Dictionary of the Lithuanian Language
piršinėti — piršinėti, ėja, ėjo J, Jnšk iter. piršti 1: Vis man vieną kitą piršinėja: turiu iš ko skirties Žem … Dictionary of the Lithuanian Language
skirtis — skirtìs sf. (4) NdŽ, skìrtis (1); Ser 1. skirtumas: Jokios skirtiẽs nėra DŽ1. Skirtìs yra, nevienodi [kiaušiniai]: vieni didesniai, kiti mažesniai Slm. Ne kokios skirtiẽs nematyti Žd. Šiandie jau nėra skirtiẽs terp pono ir mužiko Prng. 2.… … Dictionary of the Lithuanian Language
suprasti — supràsti 1. tr., intr. Lz, Knt pagauti, suvokti prasmę: Anies sùpranta lietuviškai Aps. Ana suprañta i lietuviškai, ale nekalba Smal. Čia mūs šalis sùpranta ir lenkiškai, ir gudiškai Dv. Ak, žiūrėk, ir tamsta jau besuprantąs lietuviškai… … Dictionary of the Lithuanian Language
veizėti — veizėti, veizi (veiza, veizia), ėjo K žr. veizdėti: 1. D.Pošk, K, Rtr, DŽ, NdŽ, KŽ Veizėk iš arčiau ir matysi DūnŽ. Veizu veizu i nėkaip atskirti negaliu Krt. Veizu pro ašaras, nėko nematau Všv. Teip veiza, teip veiza į vienas kitą! End. Dideliai … Dictionary of the Lithuanian Language
verti — verti, vẽria, vėrė KBII162, K, I, Š, Rtr, RŽ, DŽ, KŽ, DrskŽ; R, MŽ, Sut, N, M, L 1. tr.Žln smeigti, besti: Durklą vėrė tiesiog į širdį NdŽ. Neskauda, kap vẽria nugaron [adatą]? Vrn. O aš misliau, kad jis man peilį pečiuosna ver̃s Dg. ║ Mrj prk … Dictionary of the Lithuanian Language
oligarchija — statusas T sritis Politika apibrėžtis Valdymo forma, kai valdžia priklauso nedidelei, dažniausiai turtingųjų, grupei. Dažniausiai remiasi socialine ekonomine galia ir įtaka. Tikslas – didinti organizuoto elito gerovę. Aristotelis priešino… … Politikos mokslų enciklopedinis žodynas
oligarchy — oligarchija statusas T sritis Politika apibrėžtis Valdymo forma, kai valdžia priklauso nedidelei, dažniausiai turtingųjų, grupei. Dažniausiai remiasi socialine ekonomine galia ir įtaka. Tikslas – didinti organizuoto elito gerovę. Aristotelis… … Politikos mokslų enciklopedinis žodynas
